Kuidas õppida

Godātie svešvalodu draugi,

ar šo es Jums piedāvāju pamācību un sistēmu, lai iespējami efektīvi un iespējami ātri iemācītos svešvalodu. Šī pamācība izriet no manas personīgās pieredzes. Pārvaldu aptuveni 10 – 12 valodas, un jaunas valodas iemācīšanās man ir dažu dienu jautājums. Sevišķi, ja šīs mācības papildinu ar uzturēšanos valstī, kuras valodu vēlos iemācīties, vai satiekoties ar personām, kuras šajā valodā runā.

Vispārīgi ir iespējams teikt, ka svešvalodas mācībām ir trīs galvenās stadijas:

• Konkrētās svešvalodas izruna – gandrīz uzreiz
• Konkrētās svešvalodas klausīšanās – tas darbojas galvenokārt vēlāk vai, kontaktējoties ar personu, kam šī valoda ir dzimtā
• Plūstoša runāšana un domāšana konkrētajā svešvalodā – sākas vēlāk, kad jau esam apguvuši pamata vārdu krājumu, ko veido apmēram 1 000 vārdu

Katras valodas zināšanu pamatā ir izruna un dotās valodas rakstības tipa zināšanas. Kad esat apguvis minēto, varat turpināt mācības:

Vispirms ir jāiemācās personas vietniekvārdi (es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi). Pēc tam „jā, nē, paldies, lūdzu, atvainojiet“. Tām seko frāzes „Labdien, labrīt, labvakar, uz redzēšanos, kā Jums klājas“ un pārējais sabiedriskās saskarsmes minimums. Pēc tam iesaku iemācīties vissvarīgākos darbības vārdus „būt, būt (piederības nozīmē) un iet“, turklāt jau no paša sākuma ir jāmācās to tagadnes, pagātnes un nākotnes formas. Domāju, ka nav pareizi mācīties tikai darbības vārdu tagadnes formu, jo ikdienas runā ar tagadni vien iztikt nav iespējams. Pēc darbības vārdiem iesaku apgūt skaitļa vārdus. Bez tiem nav iespējams saprasties nevienā svešvalodā. Tiem seko visbiežāk izmantotie darbības vārdi, protams, visos laikos, tagadnes, nākotnes un pagātnes laiku izprašanu ieskaitot. Turpinām mācīties laika skaitīšanu, īpašības un apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes un gramatiku, t.i. personas un piederības vietniekvārdus, kā arī vietniekvārdus datīvā un akuzatīvā. Pēc tam norādāmos vietniekvārdus, noteikto un nenoteikto artikulu. Tam seko vissvarīgāko vārdu, gan nozares, gan vispārīgo vārdu apguve.

Veiksmīgai visu šo zināšanu apgūšanai būtu jāseko mācībām, izmantojot kādu no pastāvošajām autodidaktiem paredzētajām metodēm, studijām vai praksei ārzemēs vai saziņai ar personu, kurai attiecīgā valoda ir dzimtā.

Pievienoju dažus noderīgus padomus:

• Visgrūtāk ir iemācīties pirmo valodu. Mācoties to, Jūs atradīsiet savu mācību sistēmu, un nākamo valodu apgūšana būs vienkāršāka.
• Ir pierādīts, ka visvienkāršākajai saziņai pietiek ar 300 vārdiem, savukārt ikdienas sarunās Jums pietiks ar 1000 visbiežāk lietotajiem vārdiem
• Mācības 1x nedēļā ir piemērotas tikai „formas” saglabāšanai, tās nav derīgas prasmes uzlabošanai. Tāpēc ideālas ir mācības 3 - 4x nedēļā. Mācoties tāpat vien, „ķeksīša pēc”, (1 - 2x nedēļā) bez prakses attiecīgajā valstī vai saziņas ar personu, kam attiecīgā valoda ir dzimtā, mācību efektivitāte ir pat 10x zemāka.
• Uzturoties zemē, kurā runā attiecīgajā valodā, jācenšas neizmantot citu valodu zināšanas un neuzsākt tajās runāt.
• Veidojot mutiskus vai rakstiskus kontaktus ar attiecīgo valodu vai sazinoties ar personu, kam šī valoda ir dzimtā, ir svarīgi ielāgot, kādus izteicienus tā izmanto, kā arī censties loģiski un dabiski reaģēt, izmantojot tādus pašus vai līdzīgus izteicienus.
• Nesaprotot teikto pilnībā, ir ieteicams uztvert teikuma kontekstu un paziņojuma vispārīgo nozīmi (vai tas ir jautājums, kādā laika izteiksmē tiek runāts). Kaut arī nesaprotat 100%, neuztraucieties un mēģiniet reaģēt uz to, ko esat sapratis, vai arī ar jautājumu palīdzību mēģiniet noskaidrot to, ko neesat sapratis.

Šī pamācība neapgalvo, ka tā perfekti iemācīs svešvalodu, tā apkopo svarīgākos valodas mācīšanās aspektus. Tā neaizstāj citas valodu mācīšanās metodes.

Godātie svešvalodu draugi, ticu, ka esmu Jums vismaz mazliet palīdzējis mācībās, un novēlu Jums iespējami daudz panākumu.

Jūsu autors, Zdeņeks Pileckis